LIVE likmes tenisā – meklējot breikus
LIVE likmes spēlētāju vidū iemantojušas diezgan lielu popularitāti. Kā jau vienmēr, šim likmju veidam var atrast gan savus plusus, gan trūkumus. Raksta turpinājumā nemēģināsim Jūs pārliecināt par vienu vai otru variantu, bet gan ieraudzīt tenisa pasaules piedāvātās priekšrocības LIVE likmju veikšanā, liekot uz breikiem.
Kas ir breiks?
Breiks ir tad, kad viens no spēlētājiem uzvar geimu pie pretinieka serves. Ir pieņemts uzskatīt, ka spēlētājam, kurš servē, ir lielākas priekšrocības uzvarēt attiecīgajā geimā. Un kā nu ne – par to runā statistika. Un kā mēs zinām, tā nemelo. Tomēr ne visi spēlētāji ir apveltīti ar spēcīgu servi, lai uzreiz un ar mazāku piepūli apspēlētu savu pretinieku uzņemšanā, jo ir arī spēlētāji, kuri uzņemšanā spēlē ļoti labi un tā ir viņu firmas zīme. Sieviešu tenisā serves faktors nav tik izteikts kā vīriešu, tāpēc arī likmju līnijās uz breika iespēju koeficienti ir zemāki. Šajā rakstā sīkāk vētīsim, kādās situācijās ir vērts riskēt veikt likmi uz breiku tieši vīriešu tenisā.
Koeficienti
Neapšaubāmi, pirms izvēlēties pievērsties LIVE likmēm par breika iespējām, sākumā jānovērtē tā “cena”. Tāpat kā pirms spēles derībās mēs varam vērot, ka uz favorītu noteiktais koeficients ir pārvērtēts, tā tas ir arī likmēs uz breikiem. Lai pēc iespējas objektīvāk novērtētu breika iespējas “cenu” (citiem vārdiem sakot – koeficienta rentabilitāti attiecībā pret iespējamo risku), ir rūpīgi jāizpēta konkrētā mača dalībnieku breiku statistika. Vērā jāņem ne tikai iegūto breiku, bet arī breikbumbu (angļu valodā – “brake point”) skaits, kā arī potenciālo breiku un breikbumbu skaits. Un ja esat veicis likmi uz spēlētāju, ka viņš nobreikos, ar koeficientu kas ir augstāks par 3,00, piedevām iepriekš arī bijusi breikbumba, tad izvēle izdarīta pareiza. Tas ir ļoti svarīgi arī no psiholoģiskā aspekta.
Jūsu pašu noteiktā spēlētāja breika “cena” būs atslēgas punkts koeficientu izteiksmē. Šeit ir svarīgi izcelt, ka kādam spēlētājam šī pietiekamā “cena” var būt koeficients 2,00 vai augstāks, bet citam – 3,00 vai augstāk. Tiesa, diez vai būtu pareizi likt uz breika iespējām, ja koeficients ir zemāks par 2,00. Tāpat nevajadzētu iet uz “visu banku”, ķerot breikus, ja bukmeikeru noteiktas koeficients ir zemāks par Jūsu noteiktu breika “cenu”.
Uz ko paļauties?
No pirmā acu uzmetiena viss var likties gaužām viegli – izpētām statistiku, nosakām savu breika “cenu” attiecībā pret izliktajiem koeficientiem. Un tas nav melots – tas ir pamatu pamats. Vienlaikus vajadzētu pievērst uzmanību arī citiem faktoriem.
Pirmkārt, spēlētājiem ir pieklājīgas priekšrocībās, veicot LIVE likmes, tādā ziņā, ka ir iespēja vērot spēli tiešraidē. Tādējādi izveidojas viedoklis par abu spēlētāju varējumu vai vājumu. Lielā mērā tas attiecas uz to, kā spēlētāji uz to noskaņojas, cik ļoti viņi ir gatavi “strādāt” uzņemšanā, un citiem faktoriem. Saprotams, ka tāda veida spriestspējas izveidojas ar pieredzi, bet diez vai labs variants būtu operēt ar plikiem skaitļiem, neņemot vērā iepriekš minētos faktorus.
Otrkārt, tā ir paša spēlētāja psiholoģiskā noturība. Proti, cik ļoti viņš ir gatavs tādai psiholoģiskajai spriedzei, spēlējot uz breikiem. Pirms to darīt, ir objektīvi tas jānovērtē, citādāk var piemeklēt ne tikai lieli naudas zaudējumi, bet piezagties arī depresija.
Treškārt, korta segums. Jo uz lēnākiem segumiem breiku ir ievērojami vairāk nekā tie ir uz zālāja vai “hard”. Tas gan nenozīmē, ka uz zālāja vai “hard” breiku nav vai to ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka nevajag derēt uz visu pēc kārtas, bet pirms to darīt, ir kārtīgi jāizsver visi par un pret. Jo tieši uz zālāja un “hard” koeficienti uz breikiem būs lielāki, bet izspēļu skaits no tā jau ievērojami nemainās. Tātad – arī Jūsu iespējas laimēt. Un vienlaikus zaudēt. Tas vienmēr ir jāpatur prātā.
Daži novērojumi, kas var palīdzēt
Viens no tiem – nefavorītu breiki. Protams, šeit mēs nerunājam par tiem gadījumiem, kad jau no paša spēles sākuma ir acīmredzama starpība abu tenisistu meistarībā. Bet ne vienmēr spēles favorītiem izdodas uzņemt spēles ritmu jau no paša sākuma, savukārt pretinieks jau no pirmās sekundes vēlas sevi pierādīt un parasti tam pietiek spēka un enerģijas mača pirmajā pusē, bet otrajā, kad favorīts ieslēdz īstos “apgriezienus”, situācija nokārtojas kā tai vajadzētu.
Bieža parādība ir arī tāda, kad uzreiz nobreiko atpakaļ. Neapšaubāmi, savas serves zaudēšana liek tenisistam ar dubultu enerģiju mēģināt atgūt zaudēto priekšrocību un pēc atdotās serves bieži var novērot lielas grūtības tenisistam, kurš servē. Tas var rasties gan no servētāja atslābuma, gan uzņēmēja sasparošanos. Savā ziņā šis geims servētājam kļūst par spēka pārbaudi un savu iegūto priekšrocību noturēšanas pārbaudījumu, ko ne vienmēr ir iespējams izdarīt. Īpaši tas uzskatāmi redzams mačā, kurā pretinieki spēku samērā ir ļoti līdzīgi.
Tāpat, kad ir jāservē par geimu vai maču. Ļoti daudziem tas ir psiholoģisks pārbaudījums. Te ir vērts pievērst uzmanību, kā spēlētāji cenšas noslēgt maču pie pretinieka serves, kad rezultāts ir viņu labā 5:4. It īpaši tas attiecas uz tiem, kuri nav apveltīti ar labu servi vai nav par to pārliecināti. Turklāt zaudētāju pusei šī ir pēdējā iespēja pieķerties setam vai mačam, kas arī ir psiholoģisks spiediens.
Un pēdējais novērojums no futbola pasaules – neiesit tu, iesit tev! Tas pats nereti notiek arī tenisā, tikai breiku izskatā. Neizmantojot vairākkārtējās breika iespējas, nākamajā geimā mēs redzam pretēju ainu. Proti, kad servētājs ir psiholoģiski salūzis, bet tas, kurš atspēlējis vairākas breikbumas, ir ieguvis emocionālo pacēlumu.
