Itālijas Futbola federācija uzstāda ultimātu saviem klubiem
Klubi, kuri pievienosies Eiropas superlīgai, tiks diskvalificēti visās vietējās sacensībās, ieskaitot Itālijas A sērijas čempionātu, pirmdien paziņoja Itālijas Futbola federācija (FIGC).
Trīs A sērijas klubi – Turīnas “Juventus”, Milānas “Inter” un “AC Milan” – bija starp 12 lielākajiem Eiropas klubiem, kuri pagājušajā nedēļā bija iesaistīti Eiropas superlīgas plānos.
“Klubiem, kuri plāno spēlēt sacensībās ārpus Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) vai Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) jurisdikcijas, nebūs vietas mūsu čempionātā,” pēc sanāksmes pirmdien sacīja FIGC prezidents Gabriele Gravina.
Milānas “Inter” trešdien paziņoja par izstāšanos no superlīgas pēc sešu “lielo” Anglijas klubu aiziešanas no projekta.
Tikmēr “Juventus” un “AC Milan” izteikumi nebija tik skaidri, atzīstot plāna neveiksmi, taču nenorādot, vai viņi pamet projektu.
“Ir acīmredzams, ka, ja 21.jūnijā, kad ir pēdējā diena reģistrācijas pieteikumu iesniegšanai, daži vēlēsies piedalīties privāta rakstura sacensībās, viņi nepiedalīsies mūsu čempionātā,” teikts Gravinas paziņojumā. “Pašlaik mums nav informācijas par to, kurš ir palicis un kurš pametis superlīgu.”
Jaunais noteikums tiks pievienots klubu licenču nosacījumos un FIGC normatīvajos dokumentos.
Jaunā regula tika pieņemta vienbalsīgi, par to balsojot arī “Inter” rīkotājdirektors Džuzepem Marotam, kurš FIGC federālajā padomē darbojas kā līgas pārstāvis, vēsta Itālijas laikraksts “La Gazzetta dello Sport”.
Visi trīs Itālijas klubi kopš projekta “taranēšanas” pagājušajā nedēļā ir turpinājuši aizstāvēt reformu ideju Eiropas futbolā.
“Futbols vairs nav spēle, bet gan rūpniecības nozare, un tam nepieciešama stabilitāte,” pagājušo trešdien Itālijas laikrakstā “La Repubblica” skaidroja “Juventus” kluba prezidents Andrea Anelli.
Jau ziņots, ka Eiropas superlīgu dibināt bija plānojušas 15 komandas, bet vēl piecām katru gadu būtu iespēja kvalificēties turnīram.
Jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos.
Turnīra formāts paredzēja 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadītu pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai viesos. Bija paredzēts, ka katras grupas trīs labākās komandas iekļūst ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvada divas spēles, kurās noskaidro pārējās “play-off” dalībnieces.
Izslēgšanas spēles bija paredzēts aizvadīt tāpat kā UEFA Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas superlīgas fināls varētu notikt maijā.
15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas superlīgas dibinātājiem, saņemtu 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.
Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtē neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem.
Pret Eiropas superlīgas izveidi bija arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā un tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotājiem pauda arī Anglijas premjerlīgas vadība un Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA).
