Kāds spēlētājs esi tu: lapsa vai ezis?

Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem zinātnieki ir pielīdzinājuši cilvēkus dažādiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem. Tas ir ticis darīts balstoties uz to, kāds ir cilvēka raksturs, tā iezīmes, kādus lēmumus tas pieņem un kāds domu gājiens tam ir. Šajā rakstā aplūkosim eža-lapsas dihotomiju par sporta likmju veicējiem.

Totalizatora spēlētāji vienmēr lūkojas pēc iespējam uzlabot savas likmju veikšanas spējas, pirmkārt, jau optimizējot prognozes, lai izdarītu pareizus lēmums. Šīs spējas, kuras vēlas maksimizēt likmju veicēji, mēs varam pielīdzināt dažādām dzīves situācijām: kad runa ir par ģimenes dzīves plānošanu, darba aktivitātēm, veidojot plānus nākotnei sev un ģimenei un citām lietām.Vienā vārdā sakot, tas ir veids kā cilvēks domā.

Kā reiz teica Senās Grieķijas dzejnieks Arhilohs: „Lapsa zina daudz,  bet ezis zina vienu lietu – taču svarīgu.” Vēlāk senie filozofi ir pilnveidojuši šo teoriju un pielīdzinājuši cilvēkus vienai no divām kategorijām „lapsa” vai „ezis”.

Kad nepieciešams noteikt cilvēka spējas pareizai prognozēšanai dažādās dzīves jomās, rodas grūtības, kas saistītas ar galējo lēmumu un varbūtību pieņemšanu. Tomēr kāds Filips Tetloks divdesmit gadu laikā ir fiksējis daudz dažādu politiķu, žurnālistu un zinātnieku pētījumus un viņu novērojumus par pareizo lēmumu pieņemšanu un iedalījis cilvēkus divās kategorijās „ežos” un „lapsās”. Šo pētījumu ir interesanti novērot arī uz totalizatora spēlētājiem.

Ko Tetloks iemācījās?

Secinājumi, kurus izdarīja Tetloks, ir mazliet paradoksāli: balstoties uz 28 tūkstošiem dažādu prognožu analīzi, viņš secināja, ka viņu rezultāti būtu precīzāki, ja cilvēki vairāk paļautos uz veiksmi. Savu pētījumu rezultātus viņš publicēja darbā ar nosaukumu „Ekspertu politiskie spriedumi – kā uzzināt cik tie ir labi?”

Tomēr starp Tetloka eksperimientiem neviļus parādījušies cilvēki, kuri neapzināti snieguši precīzākas prognozes par plānotajiem notikumiem nekā cilvēki virs vidējās inteliģences grupas. Tetloka uzdevums bija identificēt rakstura īpašības šādiem cilvēkiem. Acīmredzami cilvēki, kuriem pareizu un precīzu lēmumu pieņemšana ir svarīga, ir gan politiķi, kuriem jāaprēķina katrs nākošais gājiens vēlēšanu cīņā, gan arī likmju veicējiem meklējot labākās un piemērotākas likmes savas peļņas pilnveidošanai.

Tajā pašā laikā Tetloks neiespaidoja konkrētus veiksmīgus prognožu rezultātus, pat dažos globālos jautājumos. Viņa uzdevums bija identificēt veiksmīgus prognozētājus ilgā laika periodā, darbojoties neatkarīgi no dažādiem ārējiem faktoriem. Pie tam, ja kāds no subjektiem deva nepareizu prognozi, tad tā tika izlabota kā pareiza īstermiņā. Tetloks to savos secinājumos ņēma vērā. 

Kādēļ tie ir tieši „lapsa” un „ezis”?

Filipa Tetloka secinājumus nav iespējams izstāstīt pāris vārdos, bet galvenā tēze ir tā, ka svarīgākā lieta, veicot prognozes, ir konkrētajam indivīdam koncentrēties uz pareizu domāšanu. Ir pielīdzinātas dažādas īpašības un to izpausme katram no šiem tēliem:

„Lapsa”:

• Daudzveidīgas zināšanas – kombinē idejas no dažādām industrijām

• Adaptēšanas spējas – paralēli tiek pielietotas vairākas pieejas, vai tiek atrasta viena jauna metode, ja nevar sasniegt vēlamo rezultātu

• Paškritiskums – vēlme atzīt savas kļūdas un mācīties no tām, vai arī nomainīt iepriekš pieņemto, balstoties uz jaunajiem datiem

• Gatavība grūtībām – izpratne par notikumu sarežģītību pasaulē un to, ka visu nevar novest pie nulles hipotēzes

• Paredzamība – varbūtīgas un kompetentas prognozes

• Epmīriskā metode  – priekšroku dod datiem, kurus iespējams pašam apskatīt, nevis teorijām vai stāstiem no citiem

„Ezis”:

• Specializācija – bieži nodarbojas ar vienas vai divu nopietnu problēmu risināšanu un ir skeptiski noskaņoti pret mazāk svarīgiem jautājumiem

• Nesatricinātība – jaunie dati tiek izmantoti, lai optimizētu sākotnējo modeli;

• Stūrgalvība –  kļūdas tiek uzskatītas par neveiksmi

• Vēlme sakārtoties – pieņem attiecības par realtīvu formu pēc tam, kad atklāts vienveidīgs modelis

• Pārliecība – retas pozīciju izmaiņas, izlēmība darbībā

• Ideoloģija – pieeja prognozēšanas problēmām ar plašāku skatījumu uz pasauli

Tādējādi „lapsa” ir dinamiskāka, kas spēj ņemt vērā mainīgos apstākļus, lai optimizētu un koriģētu savas prognozes pareizajā virzienā. Protams, ka likmju veicēji ne vienmēr rīkojas nevainojami, jo tas pats par sevi ir visai nereāli. Galvenais uzdevums jebkuram likmju veicējam ir atrast un pilnveidot metodi, kas maksimāli palielina izredzes uz vēlamo iznākumu.

Pacentieties sevi identificēt pēc augstāk minētajām rakstura iezīmēm, noskaidrojot pie kura no abiem piederat. Vai vēl labāk, palūdziet kādam no sev tuvajiem cilvēkiem, lai veiktu objektīvu novērtējumu. Uzziniet to un tas jums var palīdzēt veiksmīgāk prognozēt turpmākos iznākumus Jūsu dzīvē, tostarp spēlējot totalizatoru.