Nebija ne koeficienti, ne likmju līnijas: kā radās bukmeikeri?
Slāpes pēc peļņas tiek uzskatītas kā viena no cilvēka pamatvērtībām. Sportam attīstoties, tas ir piedāvājis vēl vienu iespēju izmisušiem cilvēkiem izmēģināt veiksmi šajā lauciņā veicot likmes un cerot iegūt lielo laimestu jeb džekpotu.
Cilvēces vēlme pēc izklaides gandrīz vienmēr ir gājusi roku rokā ar patīkamu satraukumu. Jau kopš Senās Romas laikiem, kad skatītāji veica likmes uz uzvarētājiem gladiatoru cīņās. 18.-19.gs Anglijā bija iespējas likt uz cilvēcīgāku sporta veidu – zirgu skriešanās sacensībām.
Tolaik likmēm bija ļoti primitīva forma. Visi uzlika vienādu naudas summu un uzvarētājs savāca visu. Ļoti vienkārša un parocīga metode, ja sacensībās piedalās divi pilnīgi vienādi pretinieki, taču ir pavisam citi priekšnoteikumi, ja to ir vairāk un katram apstākļi ir pavisam citādāki, tajā skaitā pieredze, sportiskā forma utt.
Kā tas viss sākās
Attīstības sākumā bukmeikeru nozare bija pavisam citādāka kāda tā ir mūsdienās. Nebija ne likmju līnijas, ne arī koeficienti. Nebija bukmeikeri kā tādi. Bija tikai daži cilvēki, kuri pieņēma likmes, paši sev ieturot mazus procentus no kopējām summām. Pats termins „bukmeikers” nāk no angļu valodas vārda „bookmaker”, kas nozīmē „grāmatas veidotājs/gramatvedis”.
Ja mēs uzskatām Angliju par zemi, kurā radies futbols, tad mums ir jāatzīst arī tas, ka šajā valstī ir radies veiksmīgs bukmeikeru (ko Latvijā iegājies saukt par totalizatoru) bizness.
18.gs sākumā Lankasteras iedzīvotājs Harijs Ogdens pirmo reizi izmantoja digitālo varbūtības izpausmi. Viņa ideja bija šāda: liekot likmi uz vienu un to pašu zirgu, kurš ir uzvarējis vairākas reizes ir gandrīz garantēta peļņas iespēja, turpretī liekot uz zirgu, kurš nav uzvarējis gandrīz nevienu reizi, šīs izredzes ir pretējas. Tā kā tolaik britu augstākais slānis aktīvi iesaistījās un apmeklēja zirgu skriešanās sacensībās, Ogdens katram zirgam piešķīra koeficientus, ņemot vērā savu viedokli un paša intereses. Protams, viņa vērtējumu sistēma bieži vien objektīvi neatbilda realitātei, taču britu sabiedrība atbalstīja šo jauninājumu. Tādejādi likmes jau tika strukturētas pēc varbūtības principa.
Protams, Ogdens nebija vienīgais visā pasaulē, kurš bija nolēmis šādā veidā pieņemt likmes. Varbūt viņš pat nebija pirmais, bet vēsture iegaumē tikai tos, kuri nokļuvuši tās lapās. Šajā sakarā tiek pieņemts uzskats, ka Francijas karalis Ludoviks XVI, kurš 18.gs beigās zirgu sacensībās lika uzlikt ne-franču zirgiem papildus smaguma nastu, šādā veidā izvedidojot terminu “handikaps”, kas nozīmē priekšrocību, ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
1766.gadā britu hercogs Ričards Tatersāls izveidoja pirmo elitāro šķirnes zirgu klubu “Tatersalls”. Šis klubs ir aktīvs arī šobrīd. Tajā laikā “Tatersalls” bija vislielākā un prestižākā sacīkšu šķirne, kurus izsolē bagātajiem kluba biedriem ļāva iegādāties, lai pēc tam tie varētu piedalīties ar šiem zirgiem skrējienos un vienlaikus arī veikt likmes totalizatorā.
Visbeidzot 19.gs gadsimta beigās Lielbritānijā parādījās pirmais oficiālais bukmeikeru klubs. To dibināja divi londonieši – Leviatans Deiviss un Freds Svindels. Jāatzīmē, ka tajā laikā zirgu sacīkstes bija sasniegušas milzīgu popularitāti visā Eiropā. Bukmeikeri, kuri veica uzskaiti likmēm ar bloknotu un zīmuli vairs nespēja apstrādāt pieaugošo datu apjomu. Sabiedrības pieprasījums tam bija par lielu.
Daļēji tādēļ, ka popularitāte bija pieaugusi, daļēji tādēļ, ka konstanti bija problēmas ar uzskaitēm pierakstos, kā arī dēļ tā, ka tika nozaudētas pierakstu klades un ar zīmuli rakstītās likmes tika „izlabotas” – bija skaidrs, ka bukmeikošana bija pārgājusi no aristokrātiskas izklaides šauram cilvēku lokam uz masveidīgu tautas hobiju. Tā rezultātā 19.gs beigās bukmeikeru profesija ieguva jau profesionālas aprises. Viņi sāka dziļi analizēt notikumus, bija precīzi izstrādāta naudas plūsmas sistēma un, protams, viņi allaž bija plusos.
Atgriežoties pie Deivisa un Svindela. Viņi abi kļuva slaveni ar to, ka sāka izlīmēt plakātus pilsētā uz kuriem bija uzdrukāti koeficienti par gaidāmajām sacīkstēm. Pirmkārt, tas palīdzēja jaunpienācējiem labāk orientēties izteiktajos favorītos un bija vieglāk prognozēt kam pie panākuma būs tikt grūtāk. Otrkārt, tas blēžiem un diletantiem izslēdza jebkādas mahinācijas iespējas ar koeficientiem.
Anglija – dzimtene ne tikai futbolam un bukmeikeriem
Kā jau minēts iepriekš, šis sports ir radies Anglijā. To veicināja šķirnes zirgkopības attīstība valstī. Šeit zirgu sacīkstes ir rīkotas jau 12. gadsimtā, bet tikai 17. gadsimtā tur sāka audzēt,sporta zirgus. Anglijā ieveda ērzeļus no Arābijas pussalas, Turcijas un Persijas un sapāroja ar vietējām ķēvēm. Trim ērzeļiem bija īpaša nozīme. Tie bija arābu ērzeļi Derlijs un Godolfīns, kā arī turku ērzelis Baierlijs. Šie trīs ērzeļi ir mūsdienu tīrasiņu zirgu ciltstēvi.
18. gadsimtā zirgu sports Anglijā kļuva ļoti populārs. 1751. gadā tika izveidots pirmais žokeju klubs, bet 1793. gadā tika izdots krājums “Tīrasiņu zirgu ciltsraksti”, kurā aprakstīta visu tīrasiņu šķirnes zirgu izcelsme. Zirgu sacīkstes ilgu laiku bija pazīstamas kā “karaļu sports”. Šāds nosaukums radies tāpēc, ka zirgu sacīkstes rīkoja karaļa ģimene, kā arī tāpēc, ka ar šo sporta veidu nodarbojās tikai ievērojamākie un bagātākie cilvēki valstī.
