Latvijas izlases uzbrucējs uzskata, ka pārbaudes spēlēs nebija redzams īstais spēks
Latvijas hokeja izlase pagājušajā nedēļā notikušajās pārbaudes spēlēs neparādīja savu patieso spēku, sarunā ar aģentūru LETA secināja valstsvienības centra uzbrucējs Māris Bičevskis.
Latvijas hokejisti Rīgas “burbulī” devās svētdien, kad visi ieradās “Radisson Blu Latvija” viesnīcā, lai turpmākās pāris dienas pavadītu pašizolācijā istabiņās. Kopš otrdienas izlase aizvada ledus treniņus.
“Mlada Boleslav” uzbrucējs Bičevskis atzīmēja, ka pieradis pie Covid-19 apstākļiem jau sezonas gaitā, kad spēlēja Čehijā.
“Jā, protams, ka bija jātaisa Covid-19 testi, bet nebija tā, ka nevaram iet ārpus savām dzīvesvietām. Rīgā esam veiksmīgi iegājuši “burbulī”. Pirmajās dienās ļoti gribējās iziet ārā, taču nebija tik traki. Galu galā, tās ir tikai divas dienas, nevis visa nedēļa,” par pirmajām dienām Rīgas “burbulī” stāstīja Bičevskis.
Pirmajās divās dienās pašizolācijā dažiem no izlases hokejistiem viesnīcu istabiņās bija iesēja trenēties uz velotrenažiera.
“Man bija sagatavotas slodzes gumijas un ruļļi vingrinājumiem. Tāpat visiem bija kopīgs treniņš “Zoom” platformā, kur izkustējās arī tie, kuriem istabiņās nebija velotrenažieru,” atzīmēja Bičevskis.
Otrdien Latvijas izlase aizvadīja treniņu uz “Arēnas Rīga” ledus, bet trešdien bija treniņš “Daugavas” stadiona ledus hallē, kas tikai pagājušajā nedēļā tika nodota ekspluatācijā.
“Ledus šķita labs, arī ģērbtuve bija gana plaša. Pirmie iespaidi bija labi un izskatās, ka arī nākotnē, kad visu pabeigs, būs laba vieta izlasei, kur trenēties. Nebija par ko sūdzēties,” apstākļus “Daugavas” hallē komentēja Bičevskis.
Pēdējās divās pārbaudes spēlēs Latvija ar 0:3 un 1:2 atzina Šveices valstsvienības pārākumu. Saspēlētības trūkuma dēļ Latvijas hokejistiem neizdevās parādīt savu potenciālu uzbrukumā.
“Pēdējās nedēļas laikā esam paveikuši diezgan daudz darba. Strādājam pie niansēm, taktikas, vairākuma un mazākuma. Tikai pašā čempionātā varēs redzēt reālo spēku samēru. Uz pārbaudes spēļu rezultātiem nevajag iespringt, galvenais ir jābūt gataviem čempionātam, kurā jāparāda viss, uz ko esam spējīgi. Šobrīd lielākoties veltam uzmanību savas spēles un taktikas pieslīpēšanai, pēc tam analizēsim tuvākos pretiniekus,” uzsvēra Bičevskis.
Pasaules čempionāta laikā hokejisti varēs uzturēties tikai viesnīcā, spēļu arēnā un treniņu hallē. Maz ticams, ka čempionāts varēs notikt kaut ar nelielu skatītāju klātbūtni.
“Sajūta nav tāda, kā citus gadus, kad ir hokeja svētki un līdzjutēji izlases kreklos un ar karogiem staigā pa ielām. Droši vien tādas sajūtas nebūs arī tad, kad sāksies čempionāts, taču jāspēlē būs tik un tā, neskatoties uz to, ka līdzjutēju nebūs tribīnēs. Mums jādara savs darbs, bet fani mūs atbalstīs tik un tā, šoreiz mājās. Diemžēl mēs to nevaram mainīt un pašiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem,” skaidroja Bičevskis.
29 gadus vecais Bičevskis spēlēs savās ceturtajās pasaules meistarsacīkstēs. Īpaši viņam palicis atmiņā 2017.gada čempionāts, kura laikā uzbrucējs kļuva par tēvu.
Aizpērn viņš burtiski ielēca pēdējā vagonā uz čempionātu, jo aprīļa beigās tika atskaitīts no izlases, bet pirms došanās uz Slovākiju atkal tika iekļauts sastāvā. Rodrigo Ābolam gūstot traumu, Bičevskis tika pieteikts čempionātam un piedalījās piecās spēlēs.
Kā ierastas, izlasei arī šogad ir problēmas ar centra uzbrucēja pozīcijas spēlētājiem.
“Jātrenējas un jāspēlē pēc iespējas labāk, tad jau treneris izlems, kurā maiņā spēlēšu un ar kādiem partneriem. To noteiks treneru kolektīvs, tāpēc tagad nav jēgas zīlēt, kurā maiņā spēlēšu,” teica Bičevskis.
2021.gada pasaules čempionāts Rīgā notiks no 21.maija līdz 6.jūnijam.
B apakšgrupā, kur ir Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, mači notiks “Arēnā Rīga”, bet A apakšgrupas izlases Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija, Baltkrievija un Lielbritānija savus dueļus aizvadīs Olimpiskā sporta centra futbola laukumā ierīkotajā ledus laukumā.
Februārī IIHF Padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.
2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.