Interaktīvo azartspēļu nodoklis 15%: ko tas nozīmē spēlētājiem

No 2026. gada 1. janvāra Latvijā interaktīvo (internetā organizēto) azartspēļu nodokļa likme ir 15% no spēles organizēšanas ieņēmumiem — iepriekš tā bija 12%. Vienlaikus no 15% uz 18% pacelta likme totalizatoram un derībām, bet bingo — no 10% uz 12%. Nodokli maksā azartspēļu organizētājs, nevis spēlētājs.

Kas mainījies

Likmes pacēla kopā ar 2026. gada valsts budžetu; Finanšu ministrija prognozēja ap 9,2 miljoniem eiro papildu ieņēmumu. Sākotnēji tās bija paredzētas 2027. gadam, taču valdība tās pārcēla uz 2026. gadu. Kopš 1. aprīļa azartspēļu uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests, kam pievienota līdzšinējā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Ko tas nozīmē, ja spēlē

Nodokli maksā operators. Likme tiek piemērota organizētāja spēles ieņēmumiem (vienkāršoti — iemaksātajam mīnus izmaksātajam), tāpēc spēlētājs nodokli tieši nemaksā. Trīs procentpunktu pieaugums nozīmē, ka no katriem miljona eiro spēles ieņēmumu operatora nodoklis pieaudzis no 120 000 līdz 150 000 eiro.

Spēlētāju laimesti ir atsevišķs jautājums: pēc pieejamajiem skaidrojumiem laimesti līdz 3000 eiro gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklim nav pakļauti, bet virs šīs summas tos apliek pēc ienākuma nodokļa likmēm. Precīzus noteikumus vērts pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta vietnē.

Kuru likmi piemēro internetā? VID nodokļu tabulā ar 15% likmi apliktas azartspēles, kas tiek organizētas, izmantojot telekomunikācijas, “neatkarīgi no spēles veida”, bet 18% likme norādīta totalizatoram un derībām. Kā tieši tiek klasificētas internetā organizētas sporta likmes, nosaka likums.

Iespējamā ietekme

Augstāka likme samazina operatora peļņu no katra eiro spēles ieņēmumu. Operatori to var kompensēt ar zemākiem bonusiem, maksājumiem sporta likmēm vai citiem tarifiem — taču publiski pieejamos datos par to apstiprinājuma nav. Nozares pārstāvji 2025. gadā brīdināja, ka augstāki nodokļi var mazināt klātienes nozares ieņēmumus, taču interaktīvajā segmentā tirgus kopš janvāra turpina augt. Pēc H2GC aplēsēm, nelegālie operatori Latvijā iekasē aptuveni 24% no kopējiem ieņēmumiem (citos avotos min līdz trešdaļai); šīs aplēses ir nozares organizāciju, nevis valsts dati.

Legālais tirgus 2025. gadā bija ap 300 miljoniem eiro, no kuriem interaktīvās azartspēles veidoja 170,7 miljonus eiro (+10,9%). 2026. gada pirmajā pusgadā tirgus sasniedza 150,6 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 60,5% bija internetā organizētas azartspēles, un valsts budžetā iekasētais azartspēļu nodoklis bija par 18,4% lielāks nekā gadu iepriekš.

Salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju

Vai gaidāmas izmaiņas?

Pēc 3. oktobra Saeimas vēlēšanām tiek gatavots 2027. gada valsts budžets, kurā nodokļu izmaiņas ir iespējamas, taču konkrētu priekšlikumu par azartspēļu nodokli pētījuma brīdī neatradu. Vairāk par likmēm un salīdzinājumiem — likme.tv totalizatoru pārskatā.