Saeima atbalsta skatītājus PČ, tomēr tiks lemts par darba kārtību

Saeima šodien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam “nekavējoties izstrādāt kārtību”, kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Saeimas lēmuma realizēšana, kad tas varētu tikt īstenots, tagad atkarīgs no valdības turpmākajiem lēmumiem. To ietekmēs, kurā dienā tiks sasaukta nākamā valdības sēde. Pirms vēl parlamenta politiķi bija ķērušies klāt hokeja skatītāju jautājumiem tika prognozēts, ka nākamā valdības sēde varētu notikt tikai 27.maijā. Pašlaik nav zināms, vai nākamo valdības sēdi varētu nolemt rīkot agrāk.

Saeimas lēmumu JKP virzīja kopā ar opozīcijas partijām, savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iecerei par skatītāju klātbūtni čempionātā iebilda. Attiecīgi Saeimā abu politiķu pozīcijas pārstāvēja to politiskie spēki un Nacionālā apvienība. Balsojumā par nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40, bet viens atturējās.

JKP valdes loceklis un parlamenta deputāts Krišjānis Feldmans debatēs klāstīja, ka deputātiem bija jāpārvar zināmi administratīvie šķēršļi, lai nonāktu līdz iespējai lemt par hokeja čempionāta “atvēršanu” apmeklētājiem klātienē, bet šie “līkloči” līdz lēmuma pieņemšanai demonstrējot, cik svarīgs ir demokrātijas process. Feldmans debatēs sprieda, ka jebkurš Saeimas lēmums būšot uzskatāms par labu lēmumu, jo tas pieņemts nekavētā demokrātiskajā procesā.

Pēc viņa vārdiem, Saeimai “dažkārt nepieciešams norādīt valdībai virzienu, kurā jādodas”.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) debatēs kritizēja, ka lēmums otrdien valdībā neskatīt jautājumu par klātienes apmeklētājiem pasaules čempionātā hokejā vīriešiem esot bijusi “absolūta ignorance” no Kariņa puses.

Znotiņš stāstīja, ka IZM kopā ar Latvijas hokeja federāciju divus mēnešus esot konsultējusies ar Veselības ministriju un operatīvās vadības grupu, meklējot drošu protokolu, kādā veidā nodrošināt iespēju interesentiem klātienē vērot hokeja čempionātu.

Tostarp esot bijis priekšlikums arēnā ielaist skatītājus no 16 dažādām iestādēm, kā arī ļaujot vakcinētām un nesen Covid-19 izslimojušām personām apmeklēt spēles ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts līdz 48 stundas pirms tam. Viņš apgalvoja, ka eksperti “neesot bijuši noraidoši pret šīm idejām”.

IZM parlamentārais sekretārs izteicās, ka valdībai vajagot izvēlēties vadīt Covid-19 riskus, nevis “cerēt, ka viss pāries”. “Cilvēki vērtē riskus, izsver tos, nevis iebāž galvu smiltīs, un izliekas, ka apkārt nekas nenotiek,” sprieda Znotiņš.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) savukārt pauda pārliecību, ka ir jābūt iespējai hokeju klātienē skatīties gan vakcinētiem iedzīvotājiem, gan arī cilvēkiem, kuri ir saņēmusi negatīvus Covid-19 testus, jo citādi tā būšot pārāk liela cilvēku diskriminācija. Parlamentārietis arī pauda neizpratni, kāpēc Saeimas deputātiem vakarā ir jānodarbojas ar šo jautājumu, jo “ikviens normāls cilvēks jau ilgu laiku iepriekš zināja, ka maijā notiks hokeja čempionāts”.

Valdībai plānam, kā skatītāji varēs apmeklēt hokeju, esot bijis jābūt jau pirms divām līdz trīs nedēļām, uzskata Valainis, kritizējot, ka tas liecinot par neizdarību, kā tas bijis ar vakcināciju pret Covid-19.

Viņš norādīja, ka ZZS politiķi ar Latvijas Hokeja federācijas vadību pārrunājuši šo jautājumu, kā var droši noorganizēt skatītāju dalību. Piemēram, “Arēnā Rīga” no 10 000 vietu aizņemtas var būt ap 2000, tāpat varot veidot brīvas starprindas, ieviest atsevišķus sektorus.

Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs piekrita Valaiņa teiktajam, piebilstot, ka šodienas sēde esot “tiešām sirreāla”. Viņaprāt, šis ir Saeimas lēmums, kuram nav garantiju, ka, to pieņemot, valdība to pildīs. “Bija tāds obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Saeimas lēmums, kur premjera Kariņa valdībai nekādi nebija saistošs,” teica politiķis.

Viņaprāt, pat ja valdība izvēlēsies parlamenta lemto pildīt, tad aktualizējas jautājums, cik daudz laika administratīvi tas prasīs. Viņš baidās, ka hokeja čempionāts tad jau būs beidzies.

Dombrovskis uzsvēra, ka par šo jautājumu vispār tiek diskutēts tikai tāpēc, ka koalīcijā ir kārtējās domstarpības, kuras publiski tiek “iznestas uz āru”. Vienlaikus viņš piebilda, ka “labi, ka JKP tagad saka, ka ar administratīviem šķēršļiem kaut kas tiek kavēts, bet kad JKP to pašu dara pret opozīciju, tad tas ir pieņemami”.

Parlamentārietis esot satraucies, – ja mēs rādīsim pasaulei tukšas tribīnes, tad tas būs “Latvijas tēls, ko rādīs visai pasaulei”, un tad citi izsecināšot, ka Latvijā nav cilvēku vai viņi neskatās hokeju.

Saeimas deputāts pārmeta valdībai, ka tā aicina cilvēkus vakcinēties, tomēr pilnībā vakcinētiem cilvēkiem nedod iespēju neievērot daļu ierobežojumu vai apmeklēt hokeja čempionātu.

“Pie Dzintara jūras dzīvojošajiem nevajag vakcināciju, jo viņi jau tā ir spēcīgi un veselīgi,” apgalvoja deputāts Aldis Gobzems. Viņš pārmeta valdībai cilvēku segregāciju pēc vakcinēšanas principa. Viņaprāt, “veselīga sabiedrība nebaidās nomirt katru dienu”, un šādas bailes esot tikai “globālistu atbalstītās valdībās un valstīs, kas aizņemas naudu”.

Savukārt parlamentārietis Andris Kazinovskis rosināja domāt par to, kāpēc Latvija vispār uzņēmās rīkot čempionātu, ja tajā kā skatītāji nevar piedalīties Latvijas iedzīvotāji. Viņaprāt, neielaižot skatītājus, hokeja čempionāta rīkošanai grūti saskatīt saimniecisko pamatu. Kazinovska ieskatā, ar atļauju klātienē vērot meistarsacīkstes varētu veicināt sabiedrības saliedēšanos.

Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) sacīja, ka veselības saglabāšanas jomā jau ilgstoši pastāv dažādi tiesību ierobežojumi, tāpēc runas par segregāciju neesot pamatotas. Viņš atgādināja, ka, uzņemoties hokeja čempionāta organizēšanu, Latvijai bija jādomā par no šāda lēmuma izrietošajām sekām.

Dolgopolovs norādīja, ka valdība varētu liberalizēt Saeimas uzdevumu, pašiem izvēloties kritērijus. “Kāpēc neviens neuzdod jautājumu, ja, ieejot veikalā, nevienam netiek prasītas vakcinācijas izziņas? Tad tiek runāts tikai par kvadrātmetriem. Arī hokeja gadījumā varētu tā darīt,” sacīja deputāts.

LETA vēstīja, ka JKP, ZZS, “Saskaņas”, “KPV LV” un pie frakcijām nepiederošie deputāti divreiz savāca nepieciešamos parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai varētu lemt par atļauju pasaules hokeja čempionāta spēlēs ielaist arī skatītājus.

Pirmajā sēdē, kurā izskatīja lēmumprojektu, deputātiem iebilstot, notika balsojums par jautājuma iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē. Tikmēr īsā laikā deputātiem izdevās vēlreiz savākt nepieciešamos parakstus, un šovakar tika sasaukta otra sēde, kurā vairākums Saeimas JKP rosinājumu atbalstīja.

Jau ziņots, ka līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā JKP, kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz – pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums – ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus, bet šāds risinājums neapmierināja premjeru un veselības ministru.