Itālija EČ turpina pārliecinoši
Itālijas futbola izlase trešdien Eiropas čempionāta finālturnīra otrajā spēlē izcīnīja uzvaru un būtībā jau nodrošināja sev vietu astotdaļfinālā.
Itālijas izlase Romas olimpiskajā stadionā A grupas otrajā spēlē ar 3:0 (1:0) uzvarēja Šveici.
Vārtus Itālijas valstsvienībā divus vārtus guva Manuels Lokatelli, bet vēl reizi izcēlās Čiro Immobile.
Pirmā labā vārtu gūšanas iespēja Itālijai pavērās desmitajā minūtē. Leonardo Spinacola no laukuma gala līnijas bumbu iecentrēja soda laukumā, kur Immobile no tuvas distances ar galvu sita bumbu pāri vārtu pārliktnim. Ar Spinacolas palīdzību Itālijai spiedienu uz pretinieku vārtiem izdevās izdarīt arī nākamās trīs minūtes.
Itālijas izlase vadībā izvirzījās 19.minūtē, kad kapteinis Džordžo Kjellīni pēc stūra sitiena izspēles bija pirmais pie atlēkušās bumbas un raidīja to teju tukšos vārtos. 36 gadus vecais Kjellīni vārtu guvumu savā 110.karjeras spēlē Itālijas izlasē ilgi nesvinēja, jo soģis brīdi vēlāk konstatēja spēli ar roku. 24.minūtē savainojuma dēļ Kjellīni tika nomainīts.
Itālijas izlases spiediens rezultātu deva 26.minūtē. Domeniko Berardi gar laukuma sāna līniju pietuvojās soda laukumam un izpildīja filigrānu piespēli, ko uztvēra Manuels Lokatelli, ar pēdu pielabodams bumbas lidojuma virzienu.
Spēles 33. un 34.minūtē pie Šveices izlases vārtiem bīstamas epizodes izveidoja Immobile un Lorenco Insinje, bet rezultāts palika nemainīgs. Aizsargs Spinacola pieslēgties uzbrukumam nevairījās arī puslaika izskaņā, reizi arī izdarot sitienu pa vārtiem. Jau kompensācijas laikā uzbrukumā biežāk rāvās šveicieši, taču pēc 45 spēlētām minūtēm rezultāts aizvien bija 1:0 par labu Itālijai.
Itāļiem pārsvaru izdevās dubultot jau otrā puslaika septītajā minūtē. Sākotnējais uzbrukums bija nesekmīgs, bet ātri izdevās atgūt bumbu, kas pie soda laukuma līnijas tika nogādāta Lokatelli. Futbolists nevilcinājās ar sitienu, bumbai ielidojot labajā vārtu pusē.
Otrā puslaika 17.minūtē Stīvens Cūbers ar bumbu ielauzās soda laukumā un no kreisās laukuma puses izdarīja sitienu. Džanluidži Donnarumma bumbu atvairīja sev priekšā, kas uz brīdi izraisīja nelielu haosu itāļu vārtu priekšā, taču Šveicei neizdevās gūt vārtus.
Šveicei nākamais bīstamais uzbrukums izdevās 72.minūtē. Džerdans Šačiri vairākkārt saspēlējās ar partneriem un drīz vien nonāca labā sitiena pozīcijā, taču raidījumu bloķēja Itālijas izlases aizsargi. Pat, ja Šačiri būtu guvis vārtus, tiesnesis tos neskaitītu, jo īsi pēc sitiena tika nosvilpts aizmugures stāvoklis.
Tuvojoties spēles beigām, Itālijas izlase nedaudz iesēdās aizsardzībā un gaidīja savas iespējas pretuzbrukumos. Trešos vārtus itāļiem izdevās gūt 89.minūtē, kad Immobile no aptuveni 25 metriem izlēma sist pa vārtiem. Bumba pa zālāju ieripoja vārtos, Itālijai svinot drošu panākumu.
Itālijas futbolisti meistarsacīkstes sāka ar jaudīgu sniegumu un uzvaru 3:0 pār Turciju, bet Šveice spēlēja neizšķirti 1:1 ar Velsu. Itālijas spēlētāji uzvarējuši desmit spēlēs pēc kārtas, turklāt šajā iespaidīgajā sērijā palikuši nepārspēti.
Itālijas izlase uzvarēja savās mājās notikušajā 1968.gada čempionātā un nākamreiz finālu sasniedza tikai 2000.gadā, kad titula mačā atzina Francijas pārākumu. 12 gadus vēlāk zelta spēlē zaudējums arī Spānijai. Šveicieši spēlē savā piektajā finālturnīrā.
Itālijas izlasi vada Roberto Mančīni, kuram uzticēts “Gli Azzurri” atgriezt elitē, kuru tā pameta pēc nekvalificēšanās 2018.gada Pasaules kausa finālturnīram. Bijušais uzbrucējs Mančīni pats ir spēlējis Eiropas čempionāta finālturnīrā un 1988.gadā viņš vienā no dueļiem guva vārtus. Šveices izlasi kopš 2014.gada stūrē Vladimirs Petkovičs, kurš izlasi aizvedis līdz diviem astotdaļfināliem, gan 2016.gada Eiropas čempionātā, gan 2018.gada Pasaules kausā.
Itālijas izlasē uzbrukuma galvgalī spēlē Čiro Immbili, Andreu Beloti un Lorenco Insinji, vidējā līnijā Marko Verati, Žoržinju un Nikolo Barellu, aizsardzībā simts mačus izlasē pārsniegušos Leonardo Bonuči un Džordžo Kjellīni, bet vārtos – Džanluidži Bufona pēcteci Džanluidži Donnarummu.
Šveices izlasē lielākoties viss balstās uz kapteiņa – pussarga Granita Džakas – pleciem. Uzbrukumā bažas rada Džerdana Šačiri pēdējo sezonu mazā spēļu prakse. Viņš un Hariss Seferovičs no šī izlases modeļa vienīgie pārkāpuši 20 gūto vārtu robežu.
Itālijas izlase arī pirms Eiropas čempionāta bija labā formā, jo pārliecinoši uzvarēja abas pārbaudes spēles – 7:0 pār Sanmarīno un 4:0 pār citu finālturnīra dalībnieci Čehiju. Šveicei bija minimāla uzvara 2:1 pār ASV un graujošs panākums 7:0 pār Lihtenšteinu.
No 57 abu izlašu savstarpējām spēlēm Itālija uzvarējusi 28, gana daudz jeb 22 cīņas noslēgušās neizšķirti, bet Šveicei ir septiņi panākumi. Pēdējos 11 gados gan abu komandu ceļi nav krustojušies.
Itālija ar sešiem punktiem ir A grupas līdere, četri punkti ir Velsai, vienu punktu nopelnījusi Šveice, taču Turcija ir bez punktiem.
Jau ziņots, ka Krievija trešdien B apakšgrupas spēlē Sanktpēterburgā ar 1:0 (1:0) uzvarēja Somiju, bet Velsa A grupas spēlē Baku ar 2:0 (1:0) pārspēja Turciju.
2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies Eiropas 11 pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls.
Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar rezultātu 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju.
Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.
Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.
Itālijas futbola izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram:
vārtsargi: Džanluidži Donnarumma (“AC Milan”), Alekss Merets (“Napoli”), Salvatore Sirigu (“Torino”);
aizsargi: Frančesko Ačerbi (Romas “Lazio”), Alesandro Bastoni (Milānas “Inter”), Leonardo Bonuči, Džordžo Kjellīni (abi – Turīnas “Juventus”), Džovanni di Lorenco (“Napoli”), Emersons (Londonas “Chelsea”, Anglija), Alesandro Florenci (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Leonardo Spinacola (“AS Roma”), Rafaels Tolojs (Bergāmo “Atalanta”);
pussargi: Nikolo Barella (Milānas “Inter”), Gaetāno Kastrovilli (Florences “Fiorentina”) Manuels Lokatelli (“Sassuolo”), Mateo Pesina (Bergāmo “Atalanta”), Marko Verati (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Brians Kristante (“AS Roma”), Federiko Kjēza, Federiko Bernadeski (abi – Turīnas “Juventus”), Žoržinju (Londonas “Chelsea”);
uzbrucēji: Andrea Beloti (“Torino”), Domeniko Berardi, Džakomo Raspadori (abi – “Sassuolo”), Čiro Immobile (Romas “Lazio”), Lorenco Insinje (“Napoli”).
Šveices futbola izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram:
vārtsargi: Ivons Mvogo (Eindhovenas PSV, Nīderlande), Jans Zommers (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Gregors Kobels (Dortmundes “Borussia”, Vācija);
aizsargi: Manuels Akandži (Dortmundes “Borussia”, Vācija), Loriss Benito (Bordo “Girondins”, Francija), Erajs Kemerts, Silvans Vidmers (abi – “Basel”), Niko Elvedi (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Džordans Lotomba (“Nice”, Francija), Kevins Mbabu (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Bečirs Omeragičs (“Zurich”), Rikardo Rodrigess (“Torino”, Itālija), Fabians Šērs (Ņūkāslas “United”, Anglija);
pussargi: Kristians Fasnahts (Bernes “Young Boys”), Edimilsons Fernandess (“Mainz 05”, Vācija), Remo Freilers (Bergāmo “Atalanta”, Itālija), Granits Džaka (Londonas “Arsenal”, Anglija), Deniss Zakarija (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Džibrils Sovs (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija), Rubens Vargass (“Augsburg”, Vācija), Džerdans Šačiri (“Liverpool”, Anglija), Stīvens Cūbers (Frankfurtes “Eintracht”, Vācija);
uzbrucēji: Mario Gavranovičs (Zagrebas “Dinamo”, Horvātija), Admirs Mehmedi (“VfL Wolfsburg”, Vācija), Brīls Embolo (Menhengladbahas “Borussia”, Vācija), Hariss Seferovičs (Lisabonas “Benfica”, Portugāle).
